Atskrēja kazlēni

posted in: Dažādi, Jaunumi | 0

Vai tuvojas pavasaris? Šķiet pavisam drīz tas būs klāt. Neskatoties uz spelgoni ārā kaziņām viens pēc otra sāk dzimt kazlēni. Četri balti, viens raibs. Gaidam vēl nākošos. Kaziņas pašas lieliski tiek galā ar šo pienākumu.

Kazas esot vienas no pirmajām cilvēku līdzgaitniecēm. Arheologi noskaidrojuši, ka kazas pieradinātas apmēram pirms 10 000 gadu. Šādi atradumi bijuši Irānas teritorijā. Pirmie īstenie kazkopji bijuši neolīta laikmeta ļaudis, kuri Tuvajos Austrumos sadomājuši, ka nav jēga dzīties pakaļ medījumam, ja gaļa iegūstama, dzīvniekus piejaucējot. Tolaik ļaudis jau mēģināja nodarboties ar lauksaimniecību, taču gaļiņa tak nekaitē aizdaram, vai ne? Un, protams, no kazām bija iegūstams arī piens, kā arī vilna – ne tik mīksta kā no aitām, bet arīdzan noderīga.

No austrumniekiem kazu audzēšanu pārņēma arī eiropieši, taču krietnu «bremzi» šai ziņā iegriezusi kristietības izplatīšanās. Iespējams, kazas brīvdomības un ietiepīgā rakstura dēļ visa labā pretstats velns mālēts ar kazbārdiņu un ragiem. Interesanti, ka ragi ir gan kazu tēviņiem āžiem, gan meičām kazām. Tātad – ir velni un vellatas.

Latvijas kaza!

Mūsu valsts ir viena no tām, kas var lepoties ar nacionālo kazu šķirni. Kā tā radusies? «Raduraksti» ir krietni sarežģīti, taču zināms, ka 19. gadsimta beigās izveidota Latvijas kazu šķirne. Tā kā mūszemē nav dižu kazgaļas ēšanas tradīciju, Latvijā kazas tiek audzētas galvenokārt kā piena lopiņi. Latvijas ragaines ir izcilas piena devējas, kā arī viņu miesa esot garda ēdmaņa. Tiesa, pēdējā laikā šīs tīršķirnes turētāju un ganāmpulka skaits esot samazinājies. Varbūt – velti? Latvijas šķirne esot izcilas piena devējas, viņas piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem, bet viņu miesā esot daudz liesās gaļas un maz taukaudu – tātad gaļa ir veselīga.

Brīvdomātājas

Kazas ir dzīvnieki ar savu funktieri. Ja reiz ko ieņem galvā, tad to arī mēģina realizēt. Viņas ir gudri un zinātkāri dzīvnieki, kas ātri vien apgūst dažnedažādus trikus. Tiesa, ne visi ir ļaudīm tīkami. Patiesībā kaza uzmanīgi pārbauda visu nezināmo. Ar to jārēķinās potenciālajiem kazu saimniekiem – šāds mājlops var sadomāt visu ko. Ar kazām jāatrod kopēja valoda, jāiegūst viņu uzticība, un tad viss būs labi. Kazas ēd visu – ja vien tas ir ēdams. Bet no ēdmaņas gan atkarīga piena garša, tāpēc audzēknes būtu jābaro mērķtiecīgi un jāpieskata. Protams, ja vien kazas netiek audzētas vilnas vai kā cita dēļ.

Avots:www.nra.lv

 

Leave a Reply